Mani sauc Natālija. Ak kungs, štatā, izrādās, strādāju jau 7 gadus ))! Jā, pa šo laiku esmu kļuvusi par pavisam citu cilvēku! Kad atnācu uz šejieni strādāt, man bija daudz jautājumu attiecībā uz sevi, cilvēkiem un dzīvi vispār. Tagad varu teikt, ka atbildes man ir!

Šajā laikā, kamēr esmu štatā, notikušas lielas pārmaiņas manā dzīvē. Mana ģimene pārbrauca uz jaunu dzīvokli, kuru mums piešķīra valsts bez visādiem kukuļiem, brālis, kuram uzstādīja šausmīgu diagnozi, pilnībā izveseļojās.

Es kļuvu par tādas klases speciālistu, kāda Baltijas valstīs esmu tikai viena!

Katru dienu mans darbs sagādā man jaunu redzējumu un sapratni par dzīvi, jo es strādāju ar cilvēkiem.

Un katru reizi, kad cilvēks man saka “paldies” par iegūtajām zināšanām, es saprotu, ka šī diena nebija veltīgi nodzīvota )

Es varu daudz un skaisti rakstīt par darbu štatā…. Lai to saprastu, kas tas ir patiesībā – būt iemeslam ne tikai savā dzīvē, bet arī citu cilvēku dzīvēs, vajag kļūt par štata darbinieku un sasniegt rezultātus savā postenī )

Piebiedrojieties!

Man ļoti patīk strādāt kolektīvā, kur katru mirkli jūtu atbalstu un uzticību.

Gribu piebilst: kad es sapratu, ka tehnoloģija darbojas, es pieņēmu divus lēmumus:

1.Kļūt veiksmīgai, izmantojot tehnoloģiju.
2.Nodot tehnoloģiju tiem, kuri, tāpat kā es, grib dzīvot labāk.

Pirmais brīdis, kad saskāros ar Dianētiku un Saentoloģiju, bija 1998. gads. Manam dēlam tolaik bija pusotrs gadiņš un es meklēju darbu, kurā varētu gūt savu ienākumu, lai nevajadzētu prasīt naudu no vīra.

Tā kā galvenais mērķis bija interesants darbs, mani piesaistīja tolaik “Humanitārā centra Dianētika” darba sludinājums. Apmeklējot šī centra telpas un noklausoties lekciju, aizgāju pilnīgā sajūsmā par to, ka mans sapnis, apvienot darbu ar garīgo izaugsmi, ir piepildījies! Tolaik algas lielums nebija galvenais un ilgu laiku es varēju strādāt ar milzīgu prieku, apgūstot zināšanas.

1998. gadā nebija ne šī laika grāmatu daudzuma, ne kursu iespējas, ne speciālistu kvalifikācijas. Es biju pirmais latviešu cilvēks, kurš sāka piesaistīt citus latviešus: tulkojot pirmos testa jautājumus un citas reklāmas vienības. Kļūdu bija ļoti daudz. Vēl joprojām domāju, vai to vispār varētu nosaukt par Saentologiju, raugoties no šī brīža zināšanām. Bet arī ziņkārība bija milzīga un tik pat liels entuziasms!

Tomēr ar entuziasmu vien neizdzīvosi un 2000. gadā, kad gaidīju jau otro bērniņu, šis centrs tika likvidēts. Es tolaik aizbraucu uz S. Pēterburgu, lai sakārtotu savu dzīvi, kas bija nopietni iedragāta pēdējo notikumu dēļ. Bija miris vīrs, sākās problēmas ar dzīvesvietu un palika jautājums par darbu, kas ļautu nopelnīt līdzekļus sev un bērniem!

Piedzīvotais Pēterburgā pilnībā mainīja manu viedokli par Saentoloģiju un savu dzīvi! Tas iedvesmoja un iedrošināja mani turpināt izplatīt un pielietot Saentoloģiju! Atbraucot mājās, es ne tikai sakārtoju savas dzīvesvietas problēmu, bet arī jūtami palielināju savus ienākumus un to cilvēku skaitu, kas vērsās pie manis pēc padoma, lai gūtu rezultātus un pārmaiņas savās dzīvēs. Piedzima jaunākais bērns, bet mana ikdiena bija pilna ar cilvēkiem, kuri nāca mācīties un uzzināt, kā kļūt par savas dzīves cēloni! Šobrīd es joprojām brīnos, kā gan tas man izdevās un kur es smēlos spēku to visu paveikt?

Tā, kopā ar bērnu ratiņos, es braukāju pa Latviju, lasot lekcijas un seminārus, kā arī pārdodot grāmatas! Veidojās pirmais grāmatu daudzums, kas tika izplatīts cilvēkiem. Veidojās pirmā cilvēku grupa, kas apvienojās, lai nodotu zināšanas citiem un arī mans ceļš Saentoloģijā sāka kustēties uz priekšu! Kā vienam no pirmajiem cilvēkiem Latvijā un arī bijušajā Padomju teritorijā, man izdevās apgūt apmacības kursu uz Tilta* S. Pēterburgā! Tūlīt pēc tam sekoja grāmatu izstāde Ķīpsalā, kopā ar izdevniecības „New Era” pārstāvi un pirmā ideja par jaunu centra veidošanu! Aizbraucot uz Maskavu, es uzzināju, kā īsti to paveikt, sapulcināju saentologus, kas tolaik bija, pieaicināju citus entuziastus – Zinfiru Aitakajevu (tagad centra direktors) un Zani Vitku (tagad sekretārs darbam ar publiku) un kopā sākām savu darbību divistabu dzīvoklī.

Ikviens solis pa Tiltu un ikviena apmācība ir bijusi manā dzīvē kā balva par padarīto Saentoloģijā! Lai gan masu mediji mums nepārtraukti atgādina, ka virzība Saentoloģijā prasa no mums milzīgus līdzekļus, patiesībā neviens netiek tā atalgots kā darbinieks, kurš strādā un izplata šīs zināšanas citiem! Darbs Saentologijā ir ne tikai pārbaudījums, bet arī garīga izaugsme ikvienam cilvēkam, jo Tu pastāvīgi esi saskarē ar avotu, nepārtraukti pielieto katru zināšanu daļiņu un ik dienu redzi tos panākumus, kas pieejami cilvēkiem! Brīva laika apjoms, pasaules redzējums un iemaņas pieaug nepārtraukti!

6 gadu laikā, kopš es strādāju Saentoloģijā, esmu apbraukājusi pus pasaules – Eiropu (Anglija, Dānija, Vācija, Zviedrija), Krievijas plašumus, ASV, Karību salas, tagad arī Kolumbiju un vēl tik pat daudz stāv priekšā! Mana sarakste iekļauj sevī gandrīz visu pasauli, un es zinu, ka lielākajā pasaules daļā man vienmēr būs iespēja sameklēt naktsmājas, ja tas būs nepieciešams. Manas valodas zinašanas no vidusskolas līmeņa ir izaugušas līdz profesionāla tulka darbam! Tas viss nebūtu iespējams, ja man nebūtu šis darbs Saentologijā un zināšanas ko tā sniedz!

Ja kāds, lasot šo manu stāstu, jūt, ka viņš vēlas būt brīvs no problēmām, spējīgs, drošs un drosmīgs pieveikt jebkurus izaicinājumus un spēlēt LIELAS SPĒLES, – viņa vieta ir tikai un vienīgi „Latvijas Dianētikas centrā”, jo tieši šeit šīs iespējas ir pieejamas!

Daudzi prasīs, bet kā tad ar ikdienišķām lietām: ēdienu, rēķinu apmaksu, bērnu uzturēšanu? Šīs lietas mūsu centra darbiniekiem nav mazsvarīgas, tādēļ algas apjoms šo 6 gadu laikā ir pieaudzis 10 reizes! Spējīgi cilvēki Saentoloģijā vienmēr tiek atbalstīti ar labāku algu, lielākam prēmijām, labāku apmācību un arī oditingu*! Ja Jūs gribat uzzināt savu cenu, tad Dianētikas centrs ļaus Jums to noskaidrot, un, iespējams, tā ir daudz lielāka nekā alga, kuru saņemat šobrīd savā darba vietā! Mums vajadzīgi drosmīgi, atklāti un ziņkārīgi cilvēki! Mums esat vajadzīgs JŪS!!!