L. Rons Habbards

L.Rons Habbards ir plaši pazīstams kā viens no divdesmitā gadsimta vis­ietekmīgākajiem autoriem, kura grāmatu izdevumi (vairāk nekā 160 miljoni) ir pieejami visā pasaulē. Viņš bija Dianētikas un Saentologijas dibinātājs un viņa filozofiskie atklājumi ir palīdzējuši cilvēkiem visā pasaulē labāk saprast sevi un citus.

“Lai saprastu dzīvi,” viņš reiz rakstīja, “jums ir jābūt dzīves daļai. Jums tajā ir jāatrodas un jāvēro, jums ir jāietiecas visos eksistences nostūros un kaktiņos. Jums ir jāsatiekas ar visa veida un kategoriju cilvēkiem, pirms jūs beidzot varat konstatēt, kas ir cilvēks.”

Ilgā un dēku pilnā zināšanu meklējumu laikā L. Rons Habbards tieši to arī izdarīja.

Viņa ievērojamo interesi par cilvēka prātu sākotnēji rosināja studijas pie komandiera Džozefa C. Tompsona, kurš bija viens no pirmajiem psihoanalīzes studentiem un ASV jūras kara flotes virsniekiem, kas mācījies kopā ar Z. Freidu Vīnē. Kaut arī L. Rons Habbards noraidīja Freida teoriju kā nepraktisku un nedarbojošos, viņš tomēr nonāca pie centrālā slēdziena – “Ar prātu var kaut ko izdarīt.”

Turpinot savus meklējumus no Tuvajiem Austrumiem līdz pat Āzijai, viņš kļuva par vienu no nedaudzajiem amerikāņiem, kuriem dota atļauja ieiet svētajās Tibetas lamu mītnēs Kīnas rietumu kalnos. Papildus L. Rons Habbards studēja kopā ar pēdējo karalisko burvju līnijas pārstāvi no Kublai Khan galma. Tomēr, neskatoties uz visu pamācošo Austrumu gudrību, viņš atrada zemes, kurās valdīja sāpīga nabadzība un nožēlojams izmisums. Viņam atlika secināt, ka “ieslēgtu un appelējušu grāmatu apgūšana nav īpaši nozīmīga nevienam, un tādēļ tai nav nekādas vērtības, ja to nevar pielietot”.

Atgriežoties ASV, L. Rons Habbards uzsāka studijas inženierzinātnē, matemātikā un kodolfizikā Džordža Vašingtona Universitātē, vēlākajos gados šīs disciplīnas palīdzēja viņa turpmākajos filozofiskajos pētījumos. Faktiski L. Rons Habbards bija pirmais, kas centīgi ieviesa praksē Rietumu empīrisma metodes, lai izpētītu prātu un garu, pirmsākumos ar savu zinātnisko darbu universtitātē par tādām tēmām, kā cilvēku atmiņu krātuve un estētikas daba. Tomēr universitāte nesniedza reālas atbildes, kas būtu vairāk nekā pamatmetodologija un līdz ar to tālāko pētījumu balsts.

Kā viņš vēlāk rakstīja: “Bija acīmredzams, ka es biju saistīts un dzīvoju kultūrā, kas par cilvēka prātu zināja mazāk nekā zemākā primitīvā cilts, ar kuru es jebkad esmu ticies.” Rezultātā viņš piebilda: ” Es zināju, ka man būtu jāveic daudzi pētījumi.”

Šis pētījums ilga vairākas dekādes, un viņa laboratorija bija pasaule. Bez jebkāda veida “ērtajām stipendijām” un tikai ar savas atzītās literārās karjeras atbalstu, L. Rons Habbards izpētīja ne mazāk kā 21 primitīvu rasi un kultūru, sākot no Klusā okeāna piekrastes ziemeļrietumu indiāņu ciltīm un Filipīnu tagalogiem līdz pat Puertorikas kalniešiem. Tā rezultātā viņš arī šodien tiek minēts prestižajā Ņujorkas Pētnieku kluba biedru sarakstā.

Otrais Pasaules karš izraisīja gan pētījumu pārtraukšanu, gan deva tālāku impulsu reālas cilvēka prāta tehnologijas attīstīšanai. Pirmās procedūras tika veiktas Ouknollas Juras kara flotes hospitālī Ziemeļkalifornijā, kur toreizējais leitnants L. Rons Habbards saņēma medicīnisko aprūpi. Viņa pētījuma objekti bija japāņu gūstekņu nometnēs ieslodzītie – tie cilvēki, kuriem tika atteikta medicīniskā palīdzība. Līdz galam nepabeigtās Dianētikas tehnologijas pielietojums katram bijušajam gūsteknim, kuru ārstēja L. Rons Habbards, ievērojami palīdzēja atgūt veselību.

Līdz ar miera atjaunošanos L. Rons Habbards uzsāka tālāku Dianētikas darbības spējas pārbaudi, iesaistot izpētē dažādu profesiju pārstāvjus. Lai izveidotu Dianētiku par unikālu, praktisku un efektīvu tehnologiju, viņš pārbaudīja procedūras uz vairākiem simtiem cilvēku.

1947. gadā viņš apkopoja savas piezīmes, kas iegūtas no iepriekšējo pētījumu gados uzkrātajām gadījumu vēsturēm, un sagatavoja tēzi, kas detalizēti satur pamata teoriju un tenhologijas. Manuskripta kopijas tika izplatītas medicīnas un zinātnes aprindās, vēlāk tās centīgi pavairoja un deva arī draugiem. Tādā veidā L. Rona Habbarda tēze par Dianētiku nokļuva tūlītējā, plašā apritē. Šodien šī tēze publicēta kā darbs “Dzīves dinamikas”. Darbs, kas tapa kā raksts “Pētnieku žurnālam” 1949. gada beigās, tika nosaukts “Terra incognita: Prāts”.

Lai tiktu galā ar milzīgo lasītāju jautājumu plūsmu, L. Rons Habbards bija spiests uzrakstīt paskaidrojošu darbu par šo tēmu. 1950. gadā viņš sāka darbu pie grāmatas “Dianētika: mūsdienu zinātne par prātu”. Vienlaicīgi iepazīstinot plašu publiku ar Dianētiku, viņš sarakstīja grāmatas apjoma rakstu nacionālajam amerikāņu žurnālam, kurā tika apskatīta viņa atklājumu evolūcija un sniegts universālā pielietojuma pārskats. 1950. gada aprīlī šis raksts “Dianētika: zinātnes evolūcija” parādījās ziņās, un to nekavējoties izlasīja gandrīz katrs vadošais inženieris un fizikis. “Dianētika: zinātnes evolūcija” efektīvi pamudināja visu ASV zinātnieku apvienību.

Tālākais izdevums “Dianētika: mūsdienu zinātne par cilvēka prātu” ieguva plašu sabiedrības interesi un atzinību. Darbs nekavējoties ieņēma 1. vietu “The New York Times” vislabāk pārdoto grāmatu sarakstā, kur noturējās vienu nedēļu pēc otras. Kopš tā brīža visā pasaulē izdoti jau aptuveni 20 miljoni eksemplāru.

Šodien Dianētika ir vispasaules fenomens, ko pielieto vairāk nekā 150 vasltīs un vairāk nekā 50 valodās.

Vislabākās liecības, kā uzskata L. Rons Habbards, ir viņa tehnologijas brīnumainie rezultāti un miljoniem draugu visā pasaulē, kas viņa mantojumu ienes arī 21. gadsimtā. Šie rādītāji skaitliski aug katru dienu.

“Man patīk palīdzēt cilvēkiem,” viņš reiz teica, “un uzskatiet to par manu lielāko prieku dzīvē, ja es redzu, kā cilvēks sevi atbrīvo no ēnām, kas aptumšo viņa dienas.” “Šīs ēnas viņam škiet tik biezas un viņu tik ļoti nospiež, ka tad, kad tiek atklāts, ka tās ir ēnas un ka viņš var redzēt tām cauri, iet tām cauri un atkal atrasties saulē, viņš ir ārkārtīgi atvieglots. Un man škiet, ka es esmu tikpat atvieglots, kā viņš. “